1.-12. mēnesis

1. mēnesis

Bērns, tikko piedzimis, visvairāk alkst pēc māmiņas pieskārieniem, siltas krūts un piena, maigas ieaijāšanas un drošības. Pirmajā vietā bērnam dzīves pirmajos mēnešos ir pati mamma!

Pirmajā mēnesī bērna poza ir līdzīga tai, kādā viņš atradās mātes klēpī, t.i. – saliektā veidā. Rociņas un kājiņas ir saliektas, plaukstiņas savilktas dūrītēs. Galviņa noliekta uz sāniem, turklāt parasti uz vienu pusi.

Mazais īsu brīdi ar acīm fiksē priekšmetus, kuri novietoti 30 – 40 cm attālumā, seko priekšmeta kustībai līdz savas sejas viduslīnijai, tad galviņa atkal pagriežas uz sāniem. Bērns vēro mātes seju, kad tā noliecās pie viņa. Parasti jaundzimušais galviņu griež gaismas virzienā (logs, durvis).

Atceries, ka zīdainim nav vēlams spēcīgs gaismas kairinājums! Franču psihologi uzskata, ka pirmajos mēnešos bērnam labāk izvēlēties melnbaltas vai maigas krāsas rotaļlietas, kas nenogurdina un nepārkairina redzi.

Skaļi trokšņi var izraisīt dažādas emocijas – bērns var stipri izbīties, kliegt, saraukt pieri vai arī pēkšņi it kā sastingt.

Zīdaiņiem ir izteikti dažādi refleksi, visstiprākais ir zīšanas reflekss, kas parādās uzreiz pēc piedzimšanas. Piespiežot plaukstas pie zīdaiņa pēdas, var novērot nelielas rāpošanas kustības. Pieskaroties ar īkšķiem mazuļa plaukstā, tās satver tavus pirkstus cieši dūrītēs – tas ir tveršanas reflekss. Paceļot bērnu uz īsu brīdi vertikāli un ļaujot kājiņām viegli pieskarties pie cieta pamata, mazais izdara dažas soļošanas kustības.

Pirmajās nedēļās bērns raud bez asarām. Balsene darbojas vēl slikti, tādēļ sākumā bērns kliedz salīdzinoši klusu.

2. mēnesis

Agrāk novērotā saliektā poza mazinās. Īpaši guļot uz vēderiņa, bērnam palielinās tendence izstiepties. Mazais balstās uz apakšdelmiem, uz brīdi paceļ krūškurvi un galviņu – tā nedaudz šūpojas. Rociņas saliektas sāniskā balstā, plaukstiņas jau nedaudz atvērtas. Mēģinot piecelt sēdus uz muguras guļošu bērnu, mazulis saliec rociņas, arī galviņu jau notur krietni labāk. Kopumā uzlabojas līdzsvara reakcijas.

Bērns intensīvāk vēro priekšmetus un sejas. Plaukstiņas vēl pārsvarā sakļautas dūrītēs. Ja ar rotaļlietu pieskaras plaukstiņai, tā atveras un satver priekšmetu. Uz trokšņiem bērns reaģē aktīvi – pagriežot galvu skaņas virzienā. Attīstās balss saites. Raudāšanai parādās nianses, pēc kurām var saprast, ko bērns grib. Saklausāmas skaņas –runāšanās. Apmēram 6. nedēļā bērns sāk smaidīt.

3. mēnesis

Saliektā poza ir mazāk izteikta. Guļot uz muguriņas, bērns nedaudz iztaisno kājas, pagriežas uz vieniem un otriem sāniem, galviņu notur vidusstāvoklī. Rociņas tuvina mutītei. Arvien biežāk plaukstiņas ir atvērtas. Guļot uz vēdera, mazulis balstās uz apakšdelmiem, iztaisnojot krūškurvi, labi ceļ galviņu. Ap 10. nedēļu bērns apveļas no sāniem uz muguras. Apskata savas rociņas un spēlējās ar pirkstiņiem, bāž tos mutē.

Pazūd tveršanas reflekss. Tagad bērns apzināti paņem mantiņu, kuru viņam iedod. Spēlējās ar to vicinot un grabinot. Aizsviest mantiņu mērķtiecīgi vēl nemāk. Pazīst savu mammu un citus pastāvīgi apkārt esošos cilvēkus. Bērns seko cilvēkiem ar skatienu. Šajā vecumā mazais sāk smieties. Izdod visādas skaņas, kombinē burtus zilbēs (ga, a-gu utt.).

4. mēnesis

Guļot uz muguriņas, bērniņš vēlas pagriezties te uz vieniem, te uz otriem sāniem, galviņu noturot vidusstāvoklī. Mazulis labprāt spēlējās ar rociņām un rotaļlietām, katru lietu liekot mutē un tādējādi to iepazīstot.

Guļot uz vēderiņa, labi tur galviņu. Plaukstiņas bieži ir atvērtas. Bērns stabili tur galviņu, ja aiz rociņām viņu paceļ sēdus. Cenšas satvert priekšmetus. Var sekot priekšmetam, kas uz laiku izkrīt no redzesloka, aptverot, kur tas atkal parādīsies. Mēneša beigās dažreiz cenšas piesaistīt sev uzmanību ar skaņām.

5. mēnesis

Bērna poza ir iztaisnota. Guļot uz muguriņas, cenšas pagriezties uz vēdera. Spēlējas ne tikai ar rociņām, bet arī ar kājiņām. Guļot uz muguras, paceļ dibentiņu, it kā gribētu celt tiltiņu. Bērns labprāt ļauj sevi aiz rociņām piecelt sēdus.

Mazulis jau prot pārlikt mantiņas no vienas rociņas otrā. Smaida, redzot sevi spogulī. Daudz “stāsta”, veidojot zilbes un tās atkārtojot (la-la-la, ba-ba-ba). Kontaktējoties ar apkārtējo pasauli, bērns ir atvērts un priecīgs. Raud krietni mazāk nekā iepriekš.

6. mēnesis

Guļot uz muguriņas, labi ceļ galvu. Aktīvi spēlējas. Piecelts sēdus, bērns kādu brīdi šādi noturas, bet vēl nav pietiekami stabils ilgai sēdēšanai. Ja mazo pieceļ stāvus, var daļēji noturēt svaru uz kājiņām. Celīši pārmaiņus saliecas un iztaisnojas – nestabili šūpojas.

Priekšmetus tver ar abām rociņām. Sīkākas mantas ņem pincetes tvērienā (ar rādītājpirkstu un īkšķi). Atšķir dažādus materiālus, pauž savu attieksmi, piekrītot vai noraidot. Bieži lalina. Spēlējās ar savu attēlu spogulī, maina mīmiku, atdarina.

Svešus cilvēkus nepieņem, reakcija uz tiem parasti ir noraidoša. Patīk spēlēties ar papīru un citiem čaukstošiem priekšmetiem. Labprāt spēlē paslēpes (piemēram, mamma slēpjas aiz lakata). Pats var noturēt pudelīti. Dzer no glāzītes, ja to kāds tur pie mutītes. Gandrīz nemaz vairs nespēlējās ar rociņām, vairāk uzmanības pievērš mantiņām. Var jau izvēlēties mīļāko rotaļlietu. Ceļ rociņas pret pieaugušo, ja grib, lai paņem uz rokām. Seko citu cilvēku skatienam.

7. mēnesis

Zīdainis šajā vecumā vairs tikai īsu brīdi guļ uz muguriņas, tad, stiepjot pretī rociņas, liek skaidri saprast, ka vēlas, lai viņu paņemtu rokās. Gulēdams uz vēdera, augstu paceļ galvu un krūškurvi, balstoties uz iztaisnotām rokām. Ar vienu rociņu šajā pozā var satvert priekšā esošu rotaļlietu.

Mazulis mēģina pievilkt kājiņas zem vēdera, sagatavojoties četrrāpus stāvoklim. Ieraugot priekšmetu priekšā, viņš mēģina to satvert, un, šādi pūloties, veic pirmās līšanas un rāpošanas kustības. Sākumā atpakaļgājienā, pēc tam – uz priekšu. Pieceļot bērnu sēdus, viņš priekšā balstās ar rociņām, bet vēl ir nestabils, muguriņa apaļi izliekta.

Bērns jau noteiktāk iesaistās rotaļās, arī kustības kļūst koordinētākas. Priekšmetus spēj satvert ar abām rokām vienlaicīgi. Klapē mantas abās rokās, speciāli ļauj, lai nokrīt. Imitē dažādas skaņas, daudz runājas. Atsaucas uz savu vārdu.

Ja negrib ēst, saspiež lūpas. Zīdainis šajā vecumā ņem rociņā sausiņus, ēd un sāk dzert no krūzītes. Pret svešām personām izturas piesardzīgi. Bērns visu dienu ir nodarbināts, iepazīstot daudz ko jaunu un kontaktējoties ar apkārtējo pasauli.

8. mēnesis

Bērns mācās līst un rāpot, prot piecelties sēdus un daudz rotaļājas. Līdzsvara reakcijas sēdus ir stabilas. Mazulis droši satver priekšmetus un vienlaikus plaukstā var paņemt divas mazas mantiņas. Met projām priekšmetus un skatās, kā tie krīt. Pēc tam ar žestiem un mīmiku pieprasa, lai šo mantu paceļ un iedod.

Bērns reaģē uz parastiem aicinājumiem, izpilda tos (piemēram, “pagriezies”, “nāc šurp”). Būtiski uzlabojas smalko kustību kvalitāte: sīkas lietas ņem tikai pincetes tvērienā. Var atrast pa pusei paslēptu mantiņu. Meklē lietas zem lakata vai kastes. Apskata uzreiz divas mantiņas.

Mazulis dzer no krūzītes, ēd no karotītes, cenšas pats paņemt karoti rokās. Arvien vairāk kāro tos ēdienus, kurus ēd pārējie ģimenes locekļi.

Saprot skaidri pateiktu „Nē!”, bet bieži aizliegumus neievēro. Iepriekš var paredzēt dažas darbības (piemēram, redzot, ka mamma paņem kabatlakatiņu, griež projām seju, jo zina, ka tūlīt slaucīs degunu). Bērns vēlas kontaktēties galvenokārt ar māti, ko pauž ar savu valodiņu un izturēšanos.

9. mēnesis

Bērns droši jūtas sēdus, zaudējot līdzsvaru, reaģē ar pašaizsargājošām kustībām. Rāpojot uz priekšu, sniedzas pēc mantām, kas atrodas augstāk, pieceļas un sāk sāniski pārvietoties, pieturoties pie sienas vai mēbelēm.

Šajā vecumā bērniņš rotaļlietas jau ņem un ļoti vērīgi tās aplūko. Rāpo pa telpu, meklējot lietas, kuras varētu ieinteresēt. Daudz spēlējās. Patīk pirkstiņu spēles, kā arī visādas skaņas (telefons, zvaniņš, pulksteņa tikšķi). Vēro bilžu grāmatas, ar pirkstu norādot uz to, kas šķiet interesanti. Liek mantas vienu otrai priekšā.

Bērns pats mācās turēt krūzīti rokās, neatlaidīgi pieprasa savās rokās arī karoti. Ar mēlīti un vaigiem cenšas veidot dažādas skaņas. Daudz lalina, patīk mainīt balss skaļumu, parādās arī čuksti. Kļūst prasīgs, cenšas panākt savu vēlmju realizēšanu. Atzīst tikai tuviniekus. Ja negrib kaut ko darīt, bēg projām.

10. mēnesis

Bērns kļūst kustīgāks un vēlas celties stāvus. Droši stāv, turoties pie mēbelēm vai sienas, turklāt mācās arī sāniski pārvietoties. Meklē mantas, ja pamana, ka pieaugušais tās paslēpis. Rausta mammu aiz drēbēm, ja vēlas pievērst sev uzmanību.

Māj ar rociņu. Ar acīm vai ar ķermeņa kustību var atbildēt uz jautājumu: „Kur ir tētis?” Ļoti labi atšķir pozitīvo attieksmi no nopēluma, no kura cenšas izvairīties. Priecājas par cilvēkiem, kuri ir patīkami, bet kontaktus ar nesimpātiskām personām noteikti noraida.

11. mēnesis

Bērns pārsvarā pārvietojas rāpus, bet, pieturoties pie rokām, sper arī pirmos nedrošos solīšus. Sajūsmināts spēlējās ar dažādiem priekšmetiem, piemēram, katliem, karotēm, mammas rokas somiņu un citiem ikdienišķiem piederumiem.

Virzoties gar mēbelēm, var turēties ar vienu roku, bet ar otru satvert priekšmetu. Dzirdot čukstus, pagriež galviņu to virzienā. Reaģē gan uz rājienu, gan uzslavu, apjaušot to nozīmi. Saprātīgi lieto zilbes, dažiem priekšmetiem parādās apzīmējumi, kurus saprot tikai mamma. Ļoti vēlas, lai viņu samīļotu un vairāk runātos.

12. mēnesis

Turoties pie rokas, ļoti braši jau staigā. Stāvus pats var apsēsties vai nomesties četrāpus. Rotaļājas diezgan mērķtiecīgi, piemēram, mēģina būvēt torni. Kādu laiku var spēlēties viens pats. Patīk trokšņot, dziedāt līdzi mūzikai un dejot.

Pareizi lieto jēdzienus „mamma” un „tētis”. Pats ēd ar karotīti – pagaidām gan vēl ne pārāk veikli. Viss jaunais un nezināmais mazuli ļoti iepriecina. Bērns lepojas, ja viņu uzslavē un atkārto uzslavēto darbību. Mazāk liek priekšmetus mutē. Skatās bildes, pats šķirsta lapas grāmatā. Patīk mest mantas zemē. Māk parādīt ar pirkstu, māj ar galvu „nē” un „jā”.

Tikai viena gada vecumā bērns sāk sevi apzināt kā neatkarīgu no citiem cilvēkiem!