Mans ķermenis

Lai arī brīžiem šķiet, ka sen jau esi izaudzis liels, ķermenis turpina augt līdz pat 24 gadu vecumam. Jo īpaši notiek kaulu un zobu attīstība. Šiem procesiem ir nopietna nozīmē visai turpmākajai dzīvei. Kauli veido skeletu, kas ir ķermeņa balsts. Vai zināji, ka pieauguša cilvēka skelets sastāv no aptuveni 206 kauliem, bet galvaskausu veido 22–30 kauli? Skelets vīrietim aizņem 18% no kopējā ķermeņa svara, bet sievietēm – 18,5%. Kopumā skelets var būt 5–6 kg smags.

Cilvēka skelets nodrošina organisma balstu un iekšējo orgānu aizsardzību, kā arī, protams, ķermeņa kustības. Turklāt kaulos notiek arī asinsrades procesi, tajos uzglabājas minerālvielas. Lai arī šķietami tas ir ciets un nemainīgs, ikvienā kaulā nepārtraukti notiek dažādi procesi – tas ir dinamisks orgāns, kas nemitīgi sevī rosās. Tikai tādējādi skelets spēj pildīt savas funkcijas.

Tev ir augošs organisms, tu nereti izjūti paaugstinātu stresu, slodzi mācībās un fiziskajās aktivitātēs, tāpēc noteikti ir jāuzņem visas minerālvielas un vitamīni, lai pietiktu spēka visam. Jau Senās Romas un Grieķijas ārsti ieteica kalciju dažādu slimību ārstēšanai. Hipokrāts uzskatīja, ka tas noderīgs sirds, aknu, kuņģa, plaušu un nervu sistēmas ārstēšanai. Pēc ajūrvēdas principiem kalcijs jālieto cilvēkiem, kas sirgst ar pārslodzi, nervozitāti un bezmiegu. Savukārt itāļu zinātnieki noskaidrojuši, ka kalcijs piedalās tauku sadedzināšanas procesos.

Kopā ar vitamīnu D3 organisms kalciju pārstrādā īpaši viegli un ātri – tas labi uzsūcas organismā un stiprina kaulus. Tieši tāpēc šīs divas vielas līdz 20 gadu vecumam ir obligāts ēdienkartes papildinājums. Ikdienas kalcija deva dod organismam enerģiju, kas nepieciešama ķermenim visu sarežģīto procesu veikšanai.

Protams, vecāki ir gudri, bet ne vienmēr visu zina vislabāk! Iedzīvotāju aptauja par kalcija lietošanas paradumiem pierādīja: ne vienmēr vecāki seko tam, lai viņu gandrīz pieaugušie bērni saņem visu augšanai un attīstībai nepieciešamo. Ja vēlies, lai viss notiktu secīgi, pienācis laiks pašam sākt rūpēties par savu organismu.

Skeleta daudzveidīgās funkcijas

Balsta funkcija – skelets veido izturīgu organisma karkasu, pie kura piestiprinās mīkstie audi. Šī struktūra apņem ķermeņa orgānus un pasargā tos.

Aizsargfunkcija – kauli aizsargā teju visus cilvēka iekšējos orgānus. Galvaskauss un mugurkauls saudzē centrālo nervu sistēmu; krūšu kurvis – sirdi, plaušas, lielos asinsvadus, aknas un liesu; iegurnis pasargā tajā izvietotos orgānus.

Ķermeņa kustību funkcija – pie kauliem piestiprināti gandrīz visi skeleta muskuļi. Viens to gals turas pie viena kaula, otrs – pie cita. Kad ķermenis kustas, muskuļi saraujas. Šīs kontrakcijas pārvieto kaulus un tādējādi arī mūsu rokas, kājas un viss pārējais organisms kustas.

Asinsrades funkcija – pieaugušam cilvēkam kaulu sarkanajās smadzenēs veidojas asins šūnas: eritrocīti, leikocīti un trombocīti. Piedzimstot sarkanās asins šūnas jeb eritrocīti veidojas liesā un aknās. Taču pakāpeniski organismam nobriestot, šo grūto uzdevumu pārņem kaulu smadzenes. Ir zināms, ka tajās ik sekundi veidojas aptuveni 1 miljons jaunu eritrocītu. Tie ir būtiski nepieciešami veco un novecojušo sarkano asins šūnu skaita atjaunošanai.

Minerālvielu uzkrāšanas funkcija – kaula pamats ir veidots no minerālvielām – kalcija un fosfora. Tās kaulam piešķir izturību un veido 2/3 no kopējās kaula masas. Kaulus var uzskatīt par organisma kalcija un fosfora krātuvi, jo aptuveni 99% no visa kalcija un 90% no fosfora atrodas tieši šeit.